Qualitative research provides an in-depth understanding of lived experiences. However, these experiences can be hard to apprehend by using just one method of data analysis. A good example is the experience of resilience. In this paper, the authors describe the chain of the decision-making process in the research of the construct of “resilience”. s The authors justify the implications of a multi-method, pluralistic approach, and show how the triangulation of two or more qualitative methods and integration of several qualitative data analysis methods can improve a deeper understanding of the resilience among people with chronic pain. By combining the thematic analysis, narrative analysis, and critical incident technique, lived experiences can be seen from different perspectives.Therefore, the thematic analysis describes the content and answers to “what” regarding resilience, the narrative analysis describes the dynamics of resilience, and answers to “how”, while the critical incident technique clarifies the most significant experience and the answers to “why” changes happen. This integrative approach could be used in the analysis of other psychological constructs and can serve as an example of how the rigour of qualitative research could be provided.

Background: Living with chronic pain can have several negative consequences. However, some individuals are more resilient despite pain. Although a large body of research exploring resilience‐enhancing factors exists, there is a lack of research focused on the changes of individual's resilience over time.Objectives: This study aims to explore how people with chronic musculoskeletal pain (CMP) describe their experience regarding the maintenance of resilience in the long term.Methods: Within the framework of the qualitative research strategy, semi‐structured interviews and two focus groups with 17 purposefully selected research participants (ages 29–64) were conducted. The data were analysed by integrating thematic analysis and narrative analysis.Results: To maintain resilience in the long term, it is important to take responsibility for one's physical and mental well‐being by practicing regular ability‐adjusted physical activity, giving up unrealistic expectations, focussing on finding opportunities, not obstacles, maintaining a positive future perspective, and finding significance in life despite experiencing chronic pain. Financial support from the government and access to rehabilitation can facilitate better self‐care for those with limited finances.Conclusion: This study may be useful for healthcare professionals, psychologists, social workers, and other specialists who daily encounter patients with CMP and aspire to understand the main challenges and needs of this particular group of patients.

Introduction: Postpartum depression (PPD) is common maternal mental health disorder, while postpartum anxiety (PPA) has recently increased. Comprehensive reviews on PPA psychosocial risk factors in Europe remain limited. This scoping review examines shared and distinct psychosocial risk factors...

Ievads Muskuloskeletālas sāpes ir viens no biežākajiem veselības traucējumiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona tās skar no 13 % līdz 47 % pasaules iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 39–45 % cieš hroniskas sāpes. Hroniskas muskuloskeletālas sāpes (HMS) mēdz radīt tādas negatīvas sekas kā stresu, depresiju, sociālo izolāciju un zemāku dzīves kvalitāti, tomēr pētījumi liecina, ka daži slimnieki spēj saglabāt dzīvesspēku un turpināt pilnvērtīgi funkcionēt, neskatoties uz sāpēm. Darba mērķis Promocijas darba mērķis bija izpētīt dzīvesspēka veidošanās un uzturēšanas pieredzi cilvēkiem ar HMS. Metodes Darbā tika izmantota kvalitatīva pētījuma stratēģija, kuras ietvaros veiktas daļēji strukturētas intervijas un divas fokusgrupas ar 17 mērķtiecīgi izraudzītiem cilvēkiem vecumā no 29 līdz 64 gadiem. Dati tika analizēti, integrējot tematisko analīzi, naratīvo analīzi un kritisko incidentu tehniku. Šāda integratīva datu analīzes pieeja, iekļaujot arī kritisko incidentu tehniku, kvalitatīvajos pētījumos Latvijā līdz šim nav tikusi izmantota. Rezultāti Pētījuma datu interpretācija liecina par to, ka intervēto HMS slimnieku dzīvesspēks sāk attīstīties tad, kad cilvēka fiziskās un/vai emocionālās ciešanas ir pietiekami spēcīgas, lai viņš būtu gatavs uzņemties ieviest izmaiņas domāšanā un uzvedībā. To, cik ātri pēc pārciestajiem veselības satricinājumiem slimnieks spēs atgūties, ietekmē sāpju intensitāte un pacietības mērs, tas, vai cilvēkam ir cerība, ka varētu kļūt labāk, un tas, cik daudz informatīvo, emocionālo un citu resursu ir cilvēka rīcībā. Slimības sākumposmā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz attīstīt tuvinieku, pacientu kopienas un psiholoģiskās palīdzības sniedzēju atbalsts. Tas veicina diagnozes pieņemšanu un ļauj nejusties vieniem ciešanās. Savukārt savlaicīgas un drošticamas informācijas trūkums par diagnozi samazina slimnieku līdzestību un veicina pievēršanos nepārbaudītām ārstniecības metodēm. Ilgtermiņā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz saglabāt spējām pielāgotas fiziskās aktivitātes, īpaši klātienes grupu nodarbības, kā arī dažādu sāpju mazināšanas paņēmienu izmantošana. Būtiska loma dzīvesspēka uzturēšanā ir kognitīvo un emociju regulācijas stratēģiju izmantošanai, atsakoties no nereālām gaidām, koncentrējoties uz 4 iespēju meklēšanu esošajos apstākļos, saglabājot pozitīvu nākotnes perspektīvu, meklējot aizraušanās un prieka avotus, kā arī piešķirot dzīvei jēgu par spīti sāpēm. Lai uzturētu dzīvesspēku ilgtermiņā, ir jāspēj pieņemt emocionālu un praktisku atbalstu brīžos, kad tas nepieciešams, vienlaikus nepaliekot atkarīgam no ārējā atbalsta. Secinājumi Šis pētījums ļāva noskaidrot, kādi faktori veicina un kavē dzīvesspēku dažādos slimības posmos. Balstoties uz intervēto HMS slimnieku sniegtajiem pieredzes aprakstiem par to, kā viņi adaptējušies dzīvei ar hroniskām sāpēm, promocijas darba autore secināja, ka dzīvesspēks mainās atkarībā no slimības gaitas, cilvēka spējas pieņemt ar sāpēm saistītos dzīves aspektus, kurus nav iespējams mainīt, kā arī gatavības uzņemties atbildību par dzīves kvalitātes saglabāšanu, neskatoties uz sāpju radītajiem ierobežojumiem. Šajā pētījumā ir detalizēti atspoguļots ar metodoloģiju saistīto lēmumu pieņemšanas process, tāpēc tas var kalpot kā paraugs kvalitatīvajiem pētniekiem, kuri vēlas pētīt dzīvesspēku vai citus kompleksus un multidimensionālus fenomenus, integrējot dažādas datu analīzes metodes, tai skaitā Latvijā līdz šim neizmantoto kritisko incidentu tehniku. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā, Latvijā. Aizstāvēšana: Psiholoģijas promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 11. novembrī plkst. 11.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom. 5.1. psiholoģija; apakšnozare – veselības psiholoģija. Atslēgvārdi: dzīvesspēks; hroniskas muskuloskeletālas sāpes; kritisko incidentu tehnika; kvalitatīvs pētījums; naratīvā analīze; tematiskā analīze.

Introduction Musculoskeletal pain is one of the most common health disorders. It affects 13–47 % of the world’s population. Of these, approximately 39 % to 45 % suffer from chronic pain. Living with chronic pain can have several negative consequences, like stress, depression, social isolation, and lower quality of life. However, some individuals are more resilient despite pain. The aim of the Thesis This study aims to explore how people with chronic musculoskeletal pain (CMP) describe their experience regarding the formation and maintenance of resilience in the long term. Methods Within the framework of the qualitative research strategy, semi-structured interviews and two focus groups with 17 purposefully selected research participants ages 29 to 64 were conducted. Data were analysed by integrating thematic analysis, narrative analysis, and the critical incident technique. The analysis of interviews and interpretation of results revealed that resilience begins to develop only when individuals reach a threshold of physical or emotional suffering significant enough to assume responsibility for the future. Reasons why some people bounce back more quickly than others are influenced by the intensity of pain, individual level of endurance, available support and whether they have a hope for improving their health. Maintaining resilience in the long term depends on regular physical activities, especially on-site group sessions and various pain relief techniques. An essential role in maintaining resilience involves employing cognitive and emotion regulation strategies, like rejecting unrealistic expectations, focusing on opportunities rather than obstacles, maintaining a positive future perspective, seeking sources of joy, and attributing meaning to life despite pain. To sustain resilience in the long term, one must be able to accept emotional and practical support during times of need while simultaneously avoiding dependence on external assistance. Conclusions This study enabled the exploration of factors that promote and hinder resilience at different stages of illness. Based on the descriptions of experiences provided by the interviewed research participants on how they have adapted to life with chronic pain, the author of 6 the dissertation concluded that resilience changes depending on the course of the illness, the person?s ability to accept the pain-related aspects of life that cannot be changed, and the willingness to take responsibility for maintaining quality of life despite the limitations caused by pain. In this study, the decision-making process concerning the methodology is exhaustively described, so it can serve as an example for qualitative researchers interested in investigating resilience or other complex and multidimensional phenomena. The Doctoral Thesis was developed at Department of Health Psychology and Paedagogy, Rīga Stradiņš University, Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Psychology on 11 November 2024 at 11.00 in the Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīgas Stradiņš University and remotely via online platform Zoom. 5.1 Psychology; Sub-Sector – Health Psychology. Keywords: chronic musculoskeletal pain; qualitative research; resilience; thematic analysis; narrative analysis; critical incident technique.

Ievads Muskuloskeletālas sāpes ir viens no biežākajiem veselības traucējumiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona tās skar no 13 % līdz 47 % pasaules iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 39–45 % cieš hroniskas sāpes. Hroniskas muskuloskeletālas sāpes (HMS) mēdz radīt tādas negatīvas sekas kā stresu, depresiju, sociālo izolāciju un zemāku dzīves kvalitāti, tomēr pētījumi liecina, ka daži slimnieki spēj saglabāt dzīvesspēku un turpināt pilnvērtīgi funkcionēt, neskatoties uz sāpēm. Darba mērķis Promocijas darba mērķis bija izpētīt dzīvesspēka veidošanās un uzturēšanas pieredzi cilvēkiem ar HMS. Metodes Darbā tika izmantota kvalitatīva pētījuma stratēģija, kuras ietvaros veiktas daļēji strukturētas intervijas un divas fokusgrupas ar 17 mērķtiecīgi izraudzītiem cilvēkiem vecumā no 29 līdz 64 gadiem. Dati tika analizēti, integrējot tematisko analīzi, naratīvo analīzi un kritisko incidentu tehniku. Šāda integratīva datu analīzes pieeja, iekļaujot arī kritisko incidentu tehniku, kvalitatīvajos pētījumos Latvijā līdz šim nav tikusi izmantota. Rezultāti Pētījuma datu interpretācija liecina par to, ka intervēto HMS slimnieku dzīvesspēks sāk attīstīties tad, kad cilvēka fiziskās un/vai emocionālās ciešanas ir pietiekami spēcīgas, lai viņš būtu gatavs uzņemties ieviest izmaiņas domāšanā un uzvedībā. To, cik ātri pēc pārciestajiem veselības satricinājumiem slimnieks spēs atgūties, ietekmē sāpju intensitāte un pacietības mērs, tas, vai cilvēkam ir cerība, ka varētu kļūt labāk, un tas, cik daudz informatīvo, emocionālo un citu resursu ir cilvēka rīcībā. Slimības sākumposmā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz attīstīt tuvinieku, pacientu kopienas un psiholoģiskās palīdzības sniedzēju atbalsts. Tas veicina diagnozes pieņemšanu un ļauj nejusties vieniem ciešanās. Savukārt savlaicīgas un drošticamas informācijas trūkums par diagnozi samazina slimnieku līdzestību un veicina pievēršanos nepārbaudītām ārstniecības metodēm. Ilgtermiņā intervētajiem HMS slimniekiem dzīvesspēku palīdz saglabāt spējām pielāgotas fiziskās aktivitātes, īpaši klātienes grupu nodarbības, kā arī dažādu sāpju mazināšanas paņēmienu izmantošana. Būtiska loma dzīvesspēka uzturēšanā ir kognitīvo un emociju regulācijas stratēģiju izmantošanai, atsakoties no nereālām gaidām, koncentrējoties uz 4 iespēju meklēšanu esošajos apstākļos, saglabājot pozitīvu nākotnes perspektīvu, meklējot aizraušanās un prieka avotus, kā arī piešķirot dzīvei jēgu par spīti sāpēm. Lai uzturētu dzīvesspēku ilgtermiņā, ir jāspēj pieņemt emocionālu un praktisku atbalstu brīžos, kad tas nepieciešams, vienlaikus nepaliekot atkarīgam no ārējā atbalsta. Secinājumi Šis pētījums ļāva noskaidrot, kādi faktori veicina un kavē dzīvesspēku dažādos slimības posmos. Balstoties uz intervēto HMS slimnieku sniegtajiem pieredzes aprakstiem par to, kā viņi adaptējušies dzīvei ar hroniskām sāpēm, promocijas darba autore secināja, ka dzīvesspēks mainās atkarībā no slimības gaitas, cilvēka spējas pieņemt ar sāpēm saistītos dzīves aspektus, kurus nav iespējams mainīt, kā arī gatavības uzņemties atbildību par dzīves kvalitātes saglabāšanu, neskatoties uz sāpju radītajiem ierobežojumiem. Šajā pētījumā ir detalizēti atspoguļots ar metodoloģiju saistīto lēmumu pieņemšanas process, tāpēc tas var kalpot kā paraugs kvalitatīvajiem pētniekiem, kuri vēlas pētīt dzīvesspēku vai citus kompleksus un multidimensionālus fenomenus, integrējot dažādas datu analīzes metodes, tai skaitā Latvijā līdz šim neizmantoto kritisko incidentu tehniku. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā, Latvijā. Aizstāvēšana: Psiholoģijas promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 11. novembrī plkst. 11.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom. 5.1. psiholoģija; apakšnozare – veselības psiholoģija. Atslēgvārdi: dzīvesspēks; hroniskas muskuloskeletālas sāpes; kritisko incidentu tehnika; kvalitatīvs pētījums; naratīvā analīze; tematiskā analīze.