Sistēmiskā skleroze (SSc) ir reta sistēmiska saistaudu slimība (ORPHA kods 90291) un viena no smagākajām autoimūnām reimatiskām slimībām, ar 3,5 reižu augstākiem mirstības rādītājiem nekā tāda paša vecuma veseliem indivīdiem. Saslimstība un izplatība ievērojami atšķiras starp reģioniem, Ziemeļeiropā slimību novēro retāk, bet Latvijas dati līdz šim nav publicēti. Perifērās nervu sistēmas (PNS) iesaiste SSc gadījumā joprojām ir nepietiekami raksturota, un tās patoģenēze nav skaidra. Lai gan galvenā hipotēze ir išēmiska, iespējams, ka ir iesaistīti arī citi mehānismi. Serumā konstatējamās autoantivielas ir SSc raksturīga pazīme, tomēr nav pierādīta to saistība ar PNS bojājumu. Potenciālie biomarķieri – neirofilamentu vieglās ķēdes (NfL), augšanas/diferenciācijas faktors 15 (GDF15), glijas fibrillārais skābais proteīns (GFAP) un fibroblastu augšanas faktors 21 (FGF21) – tika analizēti citu slimību gadījumos, tomēr ar SSc saistītās polineiropātijas (PNP) gadījumā plaši nav pētīti. Tāpat metaboloma pētījumi SSc gadījumā līdz šim nav pievērsušies PNP. Šī pētījuma mērķis bija noteikt SSc izplatību Latvijā, salīdzināt to ar starptautiskiem datiem, aprakstīt demogrāfiskās un klīniskās īpatnības ar uzsvaru uz PNS iesaisti, izpētīt patoģenēzi un novērtēt potenciālos biomarķierus. Analizēti dati no abām Latvijas pieaugušo klīniskajām universitātes slimnīcām, kurās nonāk praktiski visi pacienti ar aizdomām par SSc. Identificēti 159 pacienti, kas atbilda ACR/EULAR 2013 kritērijiem laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam. SSc prevalence 84,0 (95 % CI 71,9–98,1) uz miljonu iedzīvotāju, augstākais rādītājs bija 60–69 gadu vecuma grupā. Sieviešu un vīriešu attiecība bija 4,67:1, sievietes tika diagnosticētas nedaudz vēlāk kā vīrieši (63,12 pret 59,75 gadiem). Lielākā daļa bija ANA pozitīvi (82,58 %), ar dominējoši plankumveida un anticentromēru (ACA) paterniem; ACA biežāk sastopamas sievietēm, bet anti-topoizomerāzes I (ATA) antivielu biežums neatšķīrās starp dzimumiem. Pirmie simptomi, kas nebija saistīti ar Reino fenomenu, parasti parādījās piektajā dzīves desmitgadē. Sievietēm slimība sākās agrāk nekā vīriešiem (46,51 ± 13,52 pret 50,5 ± 16,64 gadiem). Neskatoties uz nelielo vīriešu skaitu (n = 18), vērojās tendence uz smagāku slimības gaitu ar augstāku intersticiālās plaušu slimības (ILD), plaušu hipertensijas (PH) un barības vada dismotilitātes biežumu. Glikokortikoīdus lietoja 68,31 % pacientu – visbiežāk pie difūzas ādas SSc formas (90 %), bet arī limitētas (70,59 %) un sine scleroderma (66,67 %) gadījumos. Tika izvērtēta PNS iesaiste. Lielo šķiedru neiropātija (LFN) tika konstatēta 43 % no 100 pacientiem, kuriem veikta neirogrāfija (NCS). No 57 pacientiem bez NCS izmaiņām 38 tika veikta kvantitatīvā sensorā testēšana (QST), atklājot smalko šķiedru neiropātiju (SFN) 29 gadījumos. Neiropātiskas sāpes bija 40,59 % pacientu, biežāk LFN grupā (47,62 %) nekā bez LFN (35,59 %). Neiropātisko sāpju intensitāte korelēja ar kopējo neiropātijas punktu skaitu (srTNS) (r = 0,51, p < 0,001), trauksmainību (r = 0,61, p < 0,001) un sliktāku ar veselību saistītu dzīves kvalitāti (HRQoL) (r = 0,39, p = 0,001). Autoantivielu analīzē, stratificējot pēc PNP klātbūtnes, visbiežāk konstatētās antivielas bija ACA (36,08 %), ATA (22,68 %) un anti-Ro52 (22,68 %). Neviena antiviela nebija statistiski nozīmīgi saistīta ar PNP, lai gan anti-Ro52 novēroja aizsargājoša faktora tendenci. Antivielas pret mielīna asociēto glikoproteīnu un gangliozīdiem nebija saistītas ar PNP. Seruma biomarķieru līmeņi PNP pacientiem bija būtiski augstāki: NfL (r = 0,62, p < 0,001), GFAP (r = 0,36, p = 0,011) un GDF15 (r = 0,65, p < 0,001), savukārt FGF21 atšķirību neuzrādīja. Metabolomiskajā profilā SSc pacientiem, salīdzinot ar veselo kontroli, tika konstatēts samazināts asparagīnskābes, glutamīnskābes, valīna un citrulīna līmenis (> 2 reizes), kā arī paaugstināts glutamīna līmenis (> 1,5 reizes). Salīdzinot SSc pacientus ar un bez PNP, neviens metabolīts nesasniedza diskriminācijas slieksni; lietojot zemākus sliekšņus, PNP pacientiem tika konstatēts paaugstināts kinurenīna un alanīna līmenis un samazināta asparagīnskābe, savukārt asparagīna samazinājums bija kopīgs gan pacietiem ar PNP, gan bez PNP. Kinurenīna un alanīna izmaiņas bija raksturīgas tikai SSc pacietiem ar PNP. Secinājumā, SSc izplatība Latvijā ir zemāka nekā...