Bioregions are examples of true sustainable development. The desire for sustainability within local communities leads to agreements and the formation of bioregions in which sustainable development is based on practical action. This paper analyzes the concept of bioregions, emphasizing holistic approaches applied to, and relationships with, economic, environmental and social factors in pathways and the pace of specialization for the development of territories, thereby complementing the agricultural dimension and paying special attention to the application of organic farming techniques. The formation of bioregions is based on the desires of local communities, but at the same time, we believe that there are objective factors that influence the development of bioregions. Thirteen factors that could affect the creation of bioregions were selected using factors referred to in research papers, as well as by adding original ones. These factors can be divided into the sustainable agriculture and tourism groups, in which high values indicate a high potential for the formation of bioregions, as well as the intensive agriculture factor group, where high values indicate the benefits of large-scale economies that hinder the formation of bioregions. Cluster analysis identified six potential bioregions in Latvia, each with distinct socio-economic, environmental, and agricultural characteristics: the metropolitan region (dominant indicator-PIT per capita, value 890 EUR), the tourism cluster (dominant indicator—tourists served as a % of the total population, value 28%), the extensive agriculture cluster (dominant indicator—organically certified UAA, value 14,645 ha), the nature and education cluster (dominant indicator—protected areas, value 7587 ha), the intensive agriculture cluster (dominant indicator—profit from productive land, value 278 EUR ha⁻¹), as well as a non-specialized cluster (no strongly dominant indicators). This paper describes each cluster and discusses its potential for bioregion development.

Šī monogrāfija tapusi laikā, kad jautājumi par attiecībām starp cilvēku, vidi un teritorijas attīstību kļūst arvien nozīmīgāki gan zinātniskajā diskursā, gan plašākā sabiedriskajā telpā. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, klimata pārmaiņas, kas arvien biežāk ietekmē mūsu ikdienu, lauku teritoriju depopulācija un globālās pārtikas sistēmas ievainojamība aktualizē nepieciešamību meklēt ilgtspējīgas pieejas, kas sakņojas vietējā pieredzē un vērtībās, vienlaikus balstoties zinātniskā izpētē. Bioreģionu koncepts piedāvā šādu skatījumu – nevis kā attīstības instrumentu, bet kā kultūras, ētikas un atbildīgas saimniekošanas ietvaru. Bioreģions ir veids, kā domāt par teritoriju kā dzīvu sistēmu, kur dabas procesi, cilvēku darbība, kultūras tradīcijas, ekonomika un kopienas attiecības veido savstarpēji saistītu kopumu. Bioreģionu ideja rosina atgriezties pie izpratnes par saimniekošanu kā ilgtermiņa atbildību – par zemi, ainavu, ūdeņiem, pārtiku un cilvēkiem. Tā atgādina, ka attīstība nav tikai izaugsmes rādītāji, bet arī piederības sajūta, uzticēšanās, vietējā identitāte un spēja dzīvot saskaņā ar vidi. Monogrāfijas tapšana bija kolektīvs pētniecības darbs, kurā savijās dažādu disciplīnu perspektīvas – ekonomikas, reģionālās attīstības, filozofijas, socioloģijas un vides ilgtspējas jautājumi. Šis daudzpusīgais skatījums nav nejaušs, jo bioreģions pēc savas būtības ir pieeja, kurā zinātniskās atziņas, praktiskā pieredze un vietējās vērtības veido līdzvērtīgu pamatu kopīgas attīstības veidošanai. Tādēļ vēlos izteikt pateicību visai Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta (FLPP) Nr. lzp-2022/1-0519 “Bioreģioni kā integrēta stratēģija ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai Latvijā” komandai par uzticēšanos, sadarbību un kopīgo redzējumu, kas ļāva šo pētījumu veidot ne tikai kā akadēmisku uzdevumu, bet kā nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības diskusijā. Šis profesionālais un cilvēciskais atbalsts bija būtisks priekšnosacījums monogrāfijas tapšanai. Īpašu pateicību vēlos izteikt ekspertiem Latvijā un ārvalstīs, kuri dalījās ar savu pieredzi, pārdomām un kritisko skatījumu par bioreģionu attīstību, teritoriju pārvaldību, pārtikas sistēmām, kopienu lomu un ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem. Ekspertu līdzdalība būtiski bagātināja pētījumu un ļāva bioreģionu konceptu ieraudzīt ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā un cilvēciskā dimensijā. Ekspertu sniegtie vērtējumi un pieredze apliecināja, ka bioreģioni nav abstrakts jēdziens, bet gan praksē balstīta attīstības pieeja, kuras centrā ir cilvēki, viņu izvēles, attiecības un vērtības. Viņu atvērtība veidoja būtisku šīs monogrāfijas daļu. Šīs grāmatas iecere nav piedāvāt vienu normatīvu modeli vai gatavu recepti bioreģionu attīstībai Latvijā. Drīzāk tā ir aicinājums domāt, diskutēt un kopīgi meklēt piemērotākos ilgtspējīgas attīstības ceļus katrai teritorijai, katrai kopienai un katram reģionam. Bioreģionu pieeja pēc savas būtības ir elastīga, cieši saistīta ar konkrēto vietu un balstās vietējo cilvēku rīcībspējā. Bioreģionu attīstības iespējas Latvijā saistāmas ar vietējo pārtikas sistēmu stiprināšanu, bioloģiskās saimniekošanas atbalstu, sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām, uzņēmējiem, kopienām un zinātniekiem, kā arī ar atbildīgāku attieksmi pret ainavu un dabas resursiem.